Nāšika (Nashik)
Nāšika (mr, nāśik, en) ir svēta pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata ziemeļrietumos. Pilsēta atrodas Rietumgatu kalnu grēdas ziemeļos, Godāvari upes krastā, aptuveni 180 km uz ziemeļaustrumiem no Mumbajas. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,49 miljoni iedzīvotāju, aglomerācijā iedzīvotāju skaits aptuveni 2 miljoni. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā pilsēta Mahārāštrā aiz Mumbajas, Punes un Nāgpuras.
Nāšikas apkaimē atrodas senie budistu tempļi un klosteri. Galvenokārt Godāvari upes svēto ūdeņu dēļ Nāšika ir nozīmīga pilsēta ne tikai budismā, bet arī hinduismā un džainismā. Leģendās un mītos uzskata, ka šeit ir dzīvojusi dievība Rāma ar savu sievu Sītu un brāli Lakšmanu. Reizi 12 gados Nāšika ir viena no četrām Indijas pilsētām, kur notiek hinduistu nozīmīgākie reliģiskie svētkie Kumbh Mela, kuros pulcējas simtiem tūkstoši svētceļotāju.
Nāšika ir nozīmīgs transporta mezgls. Attīstīta tradicionālā amatniecība (gatavo vara un misiņa izstrādājumus), militāro lidmašīnu rūpniecība, naftas pārstrāde, tehniskā spirta ražošana, valsts tipogrāfija. Nāšikā atrodas Punes Universitātes filiāles, koledžas. Nāšikā dzimis Dadasahebs Phalke, kurš tiek uzskatīts par Indijas kino “tēvu”. Nāšikas apkārtnē izteikti nodarbojas ar vīna darīšanu, tāpēc pilsēta tiek dēvēta arī par “Indijas vīna galvaspilsētu”.
Nāšika ir zināma jau kā pilsēta Maurju impērijas valdnieka Ašokas valdīšanas laikā, 3. gadsimtā p.m.ē. Mogulu impērijas laikā, no 16. gadsimta, Nāšikas nosaukums bija Gulšānabāda. 1751. gadā tika atgriezts iepriekšējais nosaukums, tas ir, Nāšika. 1818. gadā Nāšika nonāca Britu impērijas pakļautībā.
1858. gadā iekļauta Britu Indijas sastāvā. 1864. gadā tika izveidota Nāšikas pašvaldība. Apt o pašu laiku cauri Nāšikai tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Nāšika kļuva par plaukstošu ekonomisko centru. Nāšika regulāŗi ir bijuši dažādi notikumi par brīvu Indiju, piemēram, 1909. gada 21. decembrī Indijas neatkarības cīnītājs Anants Kanhere nošāva vienu no Nāšikas ierēdņiem A. M. T. Džeksonu. Vēlāk Nāšikā atradās arī Mahātmas Gandija nevardarbīgās pretošanās kustības atbalsta punkts. 1950. gadā Indijas Nacionālā kongresa sesija tika novadīta Nāšikā.
Nāšikas apkaimē atrodas senie budistu tempļi un klosteri. Galvenokārt Godāvari upes svēto ūdeņu dēļ Nāšika ir nozīmīga pilsēta ne tikai budismā, bet arī hinduismā un džainismā. Leģendās un mītos uzskata, ka šeit ir dzīvojusi dievība Rāma ar savu sievu Sītu un brāli Lakšmanu. Reizi 12 gados Nāšika ir viena no četrām Indijas pilsētām, kur notiek hinduistu nozīmīgākie reliģiskie svētkie Kumbh Mela, kuros pulcējas simtiem tūkstoši svētceļotāju.
Nāšika ir nozīmīgs transporta mezgls. Attīstīta tradicionālā amatniecība (gatavo vara un misiņa izstrādājumus), militāro lidmašīnu rūpniecība, naftas pārstrāde, tehniskā spirta ražošana, valsts tipogrāfija. Nāšikā atrodas Punes Universitātes filiāles, koledžas. Nāšikā dzimis Dadasahebs Phalke, kurš tiek uzskatīts par Indijas kino “tēvu”. Nāšikas apkārtnē izteikti nodarbojas ar vīna darīšanu, tāpēc pilsēta tiek dēvēta arī par “Indijas vīna galvaspilsētu”.
Nāšika ir zināma jau kā pilsēta Maurju impērijas valdnieka Ašokas valdīšanas laikā, 3. gadsimtā p.m.ē. Mogulu impērijas laikā, no 16. gadsimta, Nāšikas nosaukums bija Gulšānabāda. 1751. gadā tika atgriezts iepriekšējais nosaukums, tas ir, Nāšika. 1818. gadā Nāšika nonāca Britu impērijas pakļautībā.
1858. gadā iekļauta Britu Indijas sastāvā. 1864. gadā tika izveidota Nāšikas pašvaldība. Apt o pašu laiku cauri Nāšikai tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Nāšika kļuva par plaukstošu ekonomisko centru. Nāšika regulāŗi ir bijuši dažādi notikumi par brīvu Indiju, piemēram, 1909. gada 21. decembrī Indijas neatkarības cīnītājs Anants Kanhere nošāva vienu no Nāšikas ierēdņiem A. M. T. Džeksonu. Vēlāk Nāšikā atradās arī Mahātmas Gandija nevardarbīgās pretošanās kustības atbalsta punkts. 1950. gadā Indijas Nacionālā kongresa sesija tika novadīta Nāšikā.
Ģeogrāfiskā karte - Nāšika (Nashik)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
![]() |
![]() |
Indijas karogs |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
HI | Hindi (Hindi) |
KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
ML | Malajālama (Malayalam language) |
MR | Marathu valoda (Marathi language) |
OR | Oriju valoda (Oriya language) |
PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
TE | Telugu valoda (Telugu language) |
UR | Urdu (Urdu) |